06.01.2016 09:23
Venēcijas ikgadējais karnevāls norisināsies no 2016. gada 23. janvāra līdz 9. februārim.
Janvāra beigās un februāra sākumā Venēcijā tiek dzīta prom pelēkā un drūmā ziema, lai pilsētā ieplūstu dzīvīgums, un krāšņais karnevāls pārņemtu ikviena noskaņojumu. Karnevāla laikā pilsētu piepilda apmeklētāji, kas, tērpti maskās, dejo, pozē, izklaidējas un rada pat nedaudz sirreālu sajūtu pilsētas ielās. Pasākums piesaista ar ekstravagantiem un drosmīgiem tērpiem. Parasti viesnīcas un restorāni šajā laikā ir pārpildīti, bet unikālais notikums Venēcijā ir apmeklējuma vērts, lai pilsētu ieraudzītu jaunā, vēl nebijušā gaismā.
Svētā Marka laukums ir galvenā Karnevāla darbības vieta un te vērojama viskrāšņākā tērpu parāde. Daudzi izvēlas ekstravagantus tērpus, lai palielinātu savas iespējas uzvarēt konkursā par labāko karnevāla tērpu. Ar šiem dalībniekiem iespējams nofotografēties un iesaistīties karnevāla krāšņā baudīšanā. Organizatori, cenšoties atslogot Svētā Marka laukumu, aktīvākos pasākumus veidos Arsenālā, kur būs baudāmi dīdžeju muzikālie seti, teātra izrādes un grupu uzstāšanās ar dzīvo mūziku.
Tērpi allaž ir krāšņi un ekstravaganti
Kungi un dāmas, kuriem netrūka naudas, labprāt to izdeva par krāšņām izrādēm vai dzīvajām bildēm, par ko pēc tam runāja gadiem ilgi. 1750. gadā kāda dižciltīga sieviete karnevāla laikā esot pastaigājusies kopā ar lauvu, glāstot dzīvnieku un brīžiem iebāžot tam rīklē roku. Sešus gadus vēlāk kāda kompānija pievērsusi publikas uzmanību, pārģērbjoties par septiņiem nāves grēkiem. Skatītājiem par lielu sajūsmu augstprātību simbolizēja kāds advokāts, bet vienaldzību pārstāvēja ārsts. Kādu citu gadu vairāki vīrieši pārģērbās par advokātiem un skaļi žēlojās par pilsētas juridisko sistēmu, pa labi un pa kreisi izdalīdami soda naudas spriedumus un tiesas pavēstes.
Karnevāla vēsture
Mūsdienās karnevāls ir tikai teatrāls uzvedums, bet maskēšanās tradīcijas Venēcijā ir īpaši senas. Maskarāde ritējusi īpaši spraigi. Tā savulaik bijusi īsta karnevālu citadele, kur maskas tika lietotas visu cauru gadu. Kāršu spēlmaņi zem maskām slēpušies no saviem kreditoriem, izputējušie augstmaņi devušies ubagot, lepnas dāmas un kungi — uzdzīvot, lai netiktu atmaskoti. Plaukusi prostitūcija un homoseksuālisms. Pat klosteros tolaik nav bijis grēka darbs nodoties dažnedažādām baudām un izpriecām. Ar šodienas mērauklu mērot, varētu teikt, ka Venēcija bija netiklības un uzdzīves perēklis. Tirgoņi un jūrnieki alka piedalīties dažādās orģijās, līdz beidzot Venēcijas valdošā vara izsludināja likumus, kas ierobežoja masku valkāšanu. Kārtību vajadzēja ieviest gan pilsētā, gan klosteros. Piemēram, 1467. gada februārī Venēcijā izdeva likumu, kurš draudēja ar nāvessodu tiem vīriešiem, kuri pārģērbušies ielavīsies sieviešu klosteros. Maskas aizliedza valkāt reliģiskos svētkos un baznīcā, līdz pēdīgi tik vien atlicis no karnevālu izbijušās godības kā šīs desmit dienas pirms lielā gavēņa.
